✍️ Agnese Krivade
***
parādās skolotājs -
no nezinātāja
dzimst zinātājs.
Gudrības priesterien, mosties!
Tava dvēsele nepieder tev.
Kur avotā guni,
lai tumsība bēg,
ver uguns vārtus.
Klanies pret rītiem,
pret vakariem klanies,
kafiju dzer,
teic spēka vārdus.
Kaut nu nesajuktu prātā.
Kaut nu izturētu sirds.
Cel, dieviņi, dzelžu sētu
apkārt skolotāja galdam,
kaut zinātu odžu vārdus,
vecos māņus izgaiņātu.
Dod man lakstīgalas mēli.
Dod man gudru padomiņu.
Lai klausās audzināmie,
kad es teicu valodiņu.
Un, lai man pieliek pie algas,
lai tiekam pie labākām mājām,
lai mans bērns var iet labākā skolā
pie labākām skolotājām.
Gudrības priesterien, mosties!
Tava dvēsele nepieder tev.
Kad skolēns ir gatavs,
parādās skolotājs -
no nezinātāja
dzimst zinātājs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru