trešdiena, 2022. gada 23. novembris

Tika atklāta neirografikas izstāde “Neironu spēles un cerību stari”

Šodien, 23. novembrī, Naujenes tautas bibliotēkas Vecstropu apkalpošanas punktā (18. novembra iela 392, Vecstropi) tika atklāta divu brīvmākslinieču Elitas Gudziševskas un Laimas Saules neirografikas izstāde “Neironu spēles un cerību stari”.

Tā būs apskatāma līdz 20. decembrim Vecstropu apkalpošanas punkta vai Naujenes sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centra darba laikā.

Pasākuma apmeklētāji ne tikai apskatīja mākslinieču darbus, bet, baudot siltu tēju, labprāt iesaistījās sarunās un izjautāja autores par darbu tapšanas procesu, iedvesmas faktoru, neirografiku kā mākslas veidu un daudz ko citu.

Apmeklētāju un mākslinieces Elitas Gudziševskas dialogs beidzās ar vienošanos sanākt kopā janvārī un ļauties formu un krāsu vilinājumam, tādēļ Vecstropu apkalpošanas punktā notiks neirografikas nodarbība. Laiks tiks precizēts.

Elīna Gudziševska par sevi stāsta: “Esmu brīvmāksliniece. Šobrīd maniem darbiem nepiemīt telpas izjūta un apjoms. Tie vairāk ir “divplākšņu” un beztelpas lidojuma darbi. Mans pašmērķis izstādēm ir parādīt savu dzīves filozofiju, redzējumu, izjūtas un raisošās domas. Tas paplašina manu redzes leņķi, jo mēs redzam vienu, bet citi pamana to, ko es palaidu garām. Kopskats, kopaina. Svarīgi būt vienotam un tai skaitā arī atšķirīgam. Būt esībā un saprast, redzēt savu iekšējo pasauli.”

Paldies par atbalstu Naujenes sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centram!


ceturtdiena, 2022. gada 17. novembris

Izstādes atklāšana

 

Trešdien, 23. novembrī, plkst.10.30 Naujenes tautas bibliotēkas Vecstropu apkalpošanas punktā tiks atklāta divu brīvmākslinieču Elitas Gudziševskas un Laimas Saules neirografikas izstāde “Neironu spēles un cerību stari”.

Elīna Gudziševska par sevi stāsta: “Esmu brīvmāksliniece. Šobrīd maniem darbiem nepiemīt telpas izjūta un apjoms. Tie vairāk ir “divplākšņu” un beztelpas lidojuma darbi.

Man patīk fantāzija, pasaka, pozitīva doma, draudzība, labvēlība un vienlaikus cienu kārtību, darbību, askētismu, harmoniju. Kā saka itāļi: “Katra taisna līnija ir amorāla.” Dabā nav taisnu līniju, tomēr fraktāļi parāda, kāda ir harmonija dabā. Nekas nav viennozīmīgs.

Labprāt lasīšu skatītāju, apmeklētāju pārdomas pēc izstādes aplūkošanas! Rakstiet!

Mans pašmērķis izstādēm ir parādīt savu dzīves filozofiju, redzējumu, izjūtas un raisošās domas. Tas paplašina manu redzes leņķi, jo mēs redzam vienu, bet citi pamana to, ko es palaidu garām. Kopskats, kopaina. Svarīgi būt vienotam un tai skaitā arī atšķirīgam. Būt esībā un saprast, redzēt savu iekšējo pasauli.”

trešdiena, 2022. gada 16. novembris

Veidojam kolāžas

15. novembra pēcpusdienā Naujenes tautas bibliotēkas Lociku filiālē pulcējās bērni un jaunieši, lai izveidotu katrs savu sapņu kolāžu “Manas mājas – Latvija”!

Pirms tam Latvijas kartē tika apskatīti izcilākie dabas objekti, takas, pilsētas, kā arī dalībnieki kartē atzīmēja viņuprāt skaistākās vietas, kur paši ir pabijuši.
Tika veidots domu zirneklis ar to, kas patīk savā mājvietā – Locikos un Naujenes pagastā un ko vēl šajā vietā varētu uzbūvēt, ierīkot nākotnē.
Ņemot palīgā grāmatu “Māksla un mūzika”, tika noskaidrots, kas ir kolāža, no kuras valodas cēlies šis vārds un vai kolāžas veido arī īsti mākslinieki.


pirmdiena, 2022. gada 14. novembris

Baltsarkanā gaismā noritēja sveču liešanas darbnīca

 2022. gada 10. novembrī Naujenes tautas bibliotēkā notika sveču liešanas darbnīca, kuru vadīja Naujenes tautas bibliotēkas  bibliotekāre Ņina Prusakova.

Omulīgajā kompānijā, Raimonda Paula mūzikas pavadījumā, tika radītas izsmalcinātas un patriotiskas sveces baltsarkanos toņos.  Sākumā darbnīcas dalībnieki izvēlējās veidni – plastmasas glāzīti vai krūzīti, tad ar karsto vasku, kuru sakausēja uz plītiņas, tika piestiprināta dakts. Tālāk sveču lējēji izvēlējās, kādu sveci vēlas veidot, ar ledu vai klasisko, sarkanbaltsarkano sveci. Neparastās ledus sveces tika veidotas, uz vaska pamatnes ar piestiprināto dakti berot sasmalcināto ledu. Pēc tam lēja karsto vasku. Kad ledus izkusa, radās tukšumi. Līdz ar to atdzisis vasks veidoja unikālus līkločus, kuri atgādināja ozola saknes, bišu stropu vai mežģīnes.

Klasiskās sveces Latvijas karoga krāsās tika veidotas, uz vaska pamatnes lejot karsto sarkano vasku. Tālāk bija jāgaida, kamēr vasks atdzisīs. Pēc tam veidnē tika iebērti brīnumskaisti baltā vaska kristāli, kurus piestiprināja ar karsto balto vasku. Kad viss bija atdzisis, tika ielieta noslēdzošā sarkanā vaska kārta. Darba procesā vasks bija jākausē no jauna uz plītiņas. Šī daudzpusīga sveču liešana ļāva darbnīcas dalībniekiem sajusties kā māksliniekiem, tēlniekiem un pavāriem.

Visburvīgākais bija tas maģiskais brīdis, kad darbnīcas vadītāja Ņina Prusakova atbrīvoja sveces no veidnēm un katrs kļuva par savas unikālās sveces īpašnieku. Katrs no darbnīcas apmeklētājiem apņēmās mājas iedegt savu sveci Latvijai.

 Rakstu sagatavoja DU studente praktikante Anita Kardele