Bibliotēkas darba laika izmaiņas

 

Aicinām!

Tuvojas Mātes diena, kuru Latvijā atzīmē maija otrajā svētdienā. Mātes diena, nereti saukta arī par māmiņas dienu, ir starptautiski svētki, kas tiek svinēti par godu visām māmiņām. Šajā dienā tiek sveiktas visas māmiņas, sievietes, kuras ir mātes gaidībās, vecmāmiņas, vecvecmāmiņas, sievasmātes un vīramātes.

     Latvijā Mātes diena tiek svinēta līdzīgi kā citviet pasaulē, proti, apsveicot savas māmiņas un pavadot ar tām kopā laiku. Pats būtiskākais ir tām pateikties par dzīvības došanu, auklēšanu un audzināšanu. Tā kā Mātes diena nemainīgi iekrīt svētdienā, ikviens var atrast un veltīt laiku savām mammām, neattaisnojoties ar darbiem un mūžīgo laika trūkumu. Īpaši savas māmiņas apsveic bērni, zīmējot viņām zīmējumus un rakstot mīļas vēstules.

      Naujenes apvienības pārvalde un Naujenes bibliotēka mīļi sveic visas Naujenes pagasta dzīvojošas māmiņas un vecmāmiņas skaistajos pavasara svētkos un aicina piedalīties viņām sagatavotajā literāri – muzikālajā koncertprogrammā “Visus mīļos vārdus tev, māmiņ!” 10. maijā plkst. 18.00 Naujenes bibliotēkā, ko sarūpēja dziedātāja Zita Barševska un dzejniece Egita Terēza Jonāne.

Tikšanās ar rakstniekiem Naujenes bibliotēkā

17. aprīlī Naujenes bibliotēkā norisinājās Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstīts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas bibliotēku biedrības realizētā projekta «Grāmata rosina sarunu par aktuālo» pasākums, kura ietvaros notika divas literārās darbnīcas: literārā darbnīca “Iepazīsim Baltijas valstu rakstniecību” ar mūsdienu latviešu prozas autoru un literatūrzinātnieku Arno Jundzi, un otra literārā darbnīca “Izprast personību stāstu fenomenu” ar latviešu publicistu, rakstnieku, tulkotāju Ilmāru Šlāpinu.

Projekta mērķis: literārās klātienes sarunās izgaismot literāro darbu nozīmi sabiedrībai svarīgu notikumu apzināšanā, viedokļu veidošanā un aktuālu jautājumu izklāstā, tādējādi nostiprinot iedzīvotāju kopienu lasīšanas paradumu

Tikšanos jeb literārās darbnīcas vadīja kultūras žurnāliste, Latvijas radio 3 raidījuma “Grāmatu stāsti” veidotāja, Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūras pasākumu organizatore Liega Piešiņa.

Tikšanās laikā tika apspriestas dažādas tēmas par literatūru, lasīšanu, grāmatu izdošanu. Ilmārs Šlāpins nolasīja savus dzejas darbus no dzejas krājuma "Never". Tikšanās laikā tika uzdoti jautājumi no auditorijas, piemēram, par komatu un pieturzīmju pielietošanu tekstā, par rakstniecības tendencēm.

Kopā ar viesiem ieskatījāmies Baltijas valstu literatūras tendencēs. Sarunas ar autoriem palīdzēja labāk izprast mūsu sarežģīto laiku un sociālkultūras situāciju valstī, un iedvesmoties tālākai savas personības attīstībai.

Paldies kultūras žurnālistei Liegai Piešiņai un autoriem par interesantu, iedvesmojošu un izglītojošu tikšanos! Kā arī izsakām pateicību LNB Bibliotēku attīstības centram par organizatorisko atbalstu.

 

Lasītpatikas akcija Naujenes bibliotēkā!

👉23.aprīlī plkst.17:30 Naujenes bibliotēka aicina uz lasītpatikas akciju "GRĀMATA UN ROZE", Bibliotēku nedēļas un Pasaules grāmatu un autortiesību dienas ietvaros.  

Aicinām visus grāmatmīļus paņemt bibliotēkā kādu interesantu grāmatu, izlasīt to un atnākt 23.04. uz Naujenes bibliotēku, padalīties ar personīgo šīs grāmatas vērtējumu un saņemt rozi! 

Savu grāmatas vērtējumu varēs izteikt arī Naujenes bibliotēkas Facebook lapā un, atnākot uz bibliotēku, arī saņemt rozi!!! 

Jūs jautāsiet :

- Kāds sakars grāmatai ar rozi? 

Atbildam:

- Tradīcija 23.aprīlī – Svētā Jura vai latviešiem Jurģu dienā – dāvināt saviem mīļajiem grāmatas un rozes līdz mums ir atceļojusi no Spānijas provinces Katalonijas. Tur vēl tagad ir dzīva leģenda par gudro Svēto Juri, kas pārvarēja tumsonīgo māņticību un izglāba princesi no pūķa nagiem. Tai vietā, kur ievainotā pūķa asinis skāra zemi, uzplauka sārta roze.

Kopš tā laika ik gadu 23.aprīlī, pieminot šo varoņdarbu, ļaudis mēdz dāvināt viens otram grāmatas un rozes.

Lai apliecinātu kultūras un skaistuma vienotību, intelekta un mīlestības spēku, pievērstu uzmanību lietām, kas ir mūžīgas, nav cita labāka simbola par grāmatām un ziediem.

Kopš 1995. gada, kad UNESCO pasludināja 23. aprīli par Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības dienu. Ik gadu šai datumā visā pasaulē tiek cildinātas grāmatas un to lasīšana.

(avots- Delfi kultūra)

Par Pasaules Grāmatu un autortiesību dienu

Pirmoreiz Pasaules Grāmatu un autortiesību diena atzīmēta 1923. gadā Spānijā, lai godinātu rakstnieka Migela de Servantesa nāves atceres dienu.

Sākotnēji tie bijuši Katalonijas nacionālie svētki, taču kopš 1995. gada UNESCO 23. aprīli ir noteikusi par Pasaules Grāmatu un autortiesību dienu.

23. aprīlis ir ne vien slavenā „Dona Kihota” autora Migela de Servantesa nāves diena, bet arī Viljama Šekspīra dzimšanas diena. Tāpat tieši šajā dienā dzimuši vai miruši tādi pasaulslaveni autori kā Moriss Drions, Manuels Valjeho, Haldors Laksness un citi. Pasaules Grāmatu un autortiesību dienas mērķis ir godināt grāmatu autorus, kā arī aicināt cilvēkus pievērsties gan grāmatu lasīšanai, gan rakstīšanai, gan autoru tiesību aizsardzībai.

(avots - AKKA/LAA)

Izstādes atklāšana

2024. gada 6. aprīlī Naujenes bibliotēkā tika atklāta fotomākslinieka Aivja Šmuldera fotoizstāde “Kanonāde aiz meža”. 

Ģeopolitiskā nozīmē kanonāde (kara troksnis) mums tiešām ir tepat "aiz meža", vēl jo vairāk, ka agresors ir Ukrainas un arī mūsu kopējais kaimiņš. Pie tam informatīvais karš jau tagad notiek pāri robežām. Neitralitātei, pacifismam reāla apdraudējuma apstākļos nav vietas. Par to liecina arī Somijas un Zviedrijas lēmums iestāties NATO. Arī pacietīgākajiem un miermī-līgākajiem beidzot mērs ir pilns. Krievijas retorika ir nekonsekventa un neuzticama, jo tieši NATO "uzmākšanās" tēze bija viens no svarīgākajiem argumentiem savai iekšpolitiskajai auditorijai "specoperācijas" uzsākšanai Ukrainā. Ka tā ir tikai atruna, liecina tas, ka Krievija turpina iesākto, neraugoties uz to, ka "veiksmīgi" ieguvusi vēl 2 NATO locekļus pie savām robežām Baltijas "murdā".

Un arī šajos apstākļos mums jācenšas turēt skaidrus un tīrus ētiskos orientierus, pirmkārt, jau mums pašiem savus. Ja tos mēs atļausimies saduļķot, tad nekādi līgumi, ne "5.panti" grūtā brīdī, iespējams, var nepalīdzēt.

Par autoru

Es, šīs kolekcijas autors, kā gadu vecs bērns kopā ar ģimeni tikām izsūtīti 1941. g.14. jūnijā uz Tomskas apgabala ziemeļiem. Māte ar bērniem strādāja kolhozā. Māte nomira no bada 1943.g. Tēvs bija arestēts un nosūtīts uz Usoļlaga nometni, tiesāts un nošauts 1942.g. Latvijā atgriezos puslegāli kopā ar bērnu grupu 1947.g. pavasarī. Mani uzaudzināja audžu vecāki, attāli radinieki. Mana fotodarbība veidojās VEF fotostudijas un, sevišķi, Rīgas Fotokluba ietvaros 1970.-ajos un 1980.-ajos gados. Pēc aktīvas izstāžu darbības PSRS un ārzemēs man piešķīra Starptautiskās fotomākslas federācijas (AFIAP) mākslinieka titulu 1988.g. Man ir bijušas 28 personālizstādes Latvijā, Igaunijā, Slovākijā un Polijā kā arī piedalīšanās fotoprojektos Latvijā, Krievijā, Austrijā, Šveicē, Francijā, ASV.

Aivis Šmulders

Paldies idejas autorei Ilzei Onzulei par palīdzību izstādes veidošanā un atklāšanā! 

Izstāde darbosies līdz 7.maijam.

 

Spēle "Kuģu kaujas spēle" Lociku bibliotēkā

 Naujenes Bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas vietā Locikos bērni spēlēja "Kuģu kaujas spēli" uz papīriem. Iepriekš bērni spēlēja tikai galda spēli, bet viņiem bija vēlme iemācīties spēlēt tieši uz papīra. 

Lieldienu atskaņas

Radoša darbnīcā "Pavasara brīnumi" Vecstropu apkalpošanas punktā 5. aprīlī bērni veidoja atklātnes saistītas ar Lieldienām.

Sēklu apmaiņas punkts uzsāk savu darbību!

No 04. aprīla Naujenes bibliotēkā sāk darboties Sēklu apmaiņas punkts!!!!!!!

 Dārzkopības entuziastus un profesionāļus aicinām nākt uz Naujene bibliotēku un uzzināt, kas ir mantotie un lolotie kultūraugi, kas ir sēklu maiņa un kāpēc tā vajadzīga, kā arī uzzināt pamatprincipus veselu sēklu ievākšanai dažādiem kultūraugiem.

Līdzi ņemiet augu sēklas, stādus, sīpolus, bumbuļus, spraudeņus, potzarus.

Maiņas punktā var:

- dalīties ar vērtīgu un veselu augu sēklām, kuri tavā dārzā auguši vismaz divus gadus,

- ņemt citus augus lološanai savā dārzā,

- satikties un veidot vietējo sēklu lološanas interesentu kopienu,

- iegūt jaunas zināšanas un dalīties ar savām,

- un iegūt gandarījumu par dārzkopības vaļasprieku!

Par šo augu un sēklu maiņas vietu un citām, kas atrodas kaimiņos, vairāk uzzini sēklu lološanas un maiņas lapā www.mantots.permakultura.lv/seklu-maina un www.lietovelreiz.lv kartē.

Līdzīgos punktos visā Latvijā iedzīvotājiem pieejama gan dārza lietu maiņa, gan telpaugu maiņa, gan citu sadzīvē noderīgu lietu maiņa bez maksas.

Šī ir brīvprātīga kustība, kurā no saviem kultūraugiem daudzu gadu gaitā ievāc sēklas, pavairo tos ar potzariem, spraudeņiem, sīpoliem, bumbuļiem un dalās ar tiem. Tādā veidā saglabā un pavairo vietējiem apstākļiem, klimata pārmaiņām piemērotus kultūraugus, saglabā pašpietiekamību saimniecībās mūsu un nākamajām paaudzēm un saglabā dabas daudzveidību. Savstarpēja maiņa ir nepieciešama, lai paturētu oriģinālo sēklas materiālu dažādos Latvijas reģionos, dalītos ar zināšanām un izturīgākajiem, gardākajiem, ražīgākajiem kultūraugiem.

Sēklu maiņas kustība ir daļa no Latvijas Permakultūras biedrības praktiskajām aktivitātēm, veicinot ekoloģisku un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Biedrības Zero Waste Latvija un Zaļā brīvība šogad veicinās augu un sēklu maiņas un citu dārza lietu maiņu vietējas kopienās tās iekļaujot apritīgu pakalpojumu kartē www.lietovelreiz.lv.

Kopīgais mērķis - ilgtspējīga attīstība un paradumu maiņa, veicinot kopienu apritīgās iniciatīvas.

Ja kāds kultūraugs ir bijis kopā ar tavu ģimeni vismaz 30 gadus, tas varētu kļūt par nacionālo vērtību - mantoto kultūraugu. Šādi augi ir izcili piemērojušies vietējiem augsnes un klimata apstākļiem. Dodies uz sēklu maiņas punktu un izstāsti šī kultūrauga stāstu, pavairo un dalies ar šo vērtību!

Piedalies sēklu maiņā un kļūsti par sēklu lolotāju!

Aicinām !

 2024. gada 17. aprīlī plkst.13.00 Naujenes bibliotēkā  LNB sadarbībā ar VKKF un LBB atbalstu īsteno projektu “Grāmata rosina sarunu par aktuālo”, kura ietvaros  notiks divas  literārās darbnīcas, kurās  tiksimies ar  rakstnieku, žurnālistu Arno Jundze literārajā darbnīcā zem nosaukuma “Iepazīsim Baltijas valstu rakstniecību”  un publicistu, rakstnieku, tulkotāju Ilmāru Šlāpinu literārajā darbnīcā zem nosaukuma “Izprast personību stāstu fenomenu”. Tikšanos jeb  literārās darbnīcas vadīs  kultūras žurnāliste, Latvijas radio 3 raidījuma “Grāmatu stāsti” veidotāja, Rakstniecības un mūzikas muzeja kultūras pasākumu organizatore Liega Piešiņa.