Plaukta literārā izstāde "Franču rakstniekam- Emīlam Zolā- 185 (1840-1902)"

    Šodien, 2. martā Naujenes Bibliotēkas PSV Vecstropos apmeklētājiem ir pieejama plaukta literārā  izstāde, kas ir veltīta Emīlam Zolā - 185. 

Emīls Zolā (1840–1902) bija ievērojams franču rakstnieks, kurš tiek uzskatīts par vienu no naturālisma literatūras pamatlicējiem.

Galvenie fakti par rakstnieku:

• Naturālisma teorētiķis un praktiķis: Zolā ne tikai rakstīja romānus, bet arī izstrādāja naturālisma teoriju, uzsverot zinātniskas pieejas un eksperimentu lomu literatūrā. Viņš uzskatīja, ka romānam jābūt kā sociālam un psiholoģiskam pētījumam, kurā tiek atspoguļota iedzimtības un vides ietekme uz cilvēku.
• Monumentālais cikls "Rugonu-Makāru dzimta": viņa slavenākais darbs ir 20 romānu cikls "Rugonu-Makāru dzimta" (1871–1893). Šajā ciklā viņš izseko vienas ģimenes piecu paaudžu likteņus Otrās Francijas impērijas laikā, atklājot sabiedrības dažādu slāņu dzīvi un analizējot iedzimtības un sociālās vides ietekmi.
• Sociālā kritika: Zolā savos darbos skarbi kritizēja tā laika sabiedrības trūkumus, nabadzību, sociālo netaisnību, politisko korupciju un buržuāzijas morālo pagrimumu.
• Iesaistīšanās Dreifusa lietā: Zolā aktīvi iesaistījās Dreyfus lietā, publicējot slaveno atklāto vēstuli "Es apsūdzu...!" 1898. gadā. Šajā vēstulē viņš atmaskoja armijas un tiesas kļūdas un antisemītismu, kas bija novedis pie nevainīga virsnieka Alfrēda Dreifusa notiesāšanas par valsts nodevību. Šī rīcība padarīja Zolā par taisnīguma un patiesības simbolu, bet arī izraisīja viņa vajāšanu un piespieda emigrēt uz Angliju.

Nozīmīgākie darbi:

• "Terēza Rakēna" (1867): Agrīns naturālisma paraugs, kurā tiek pētītas noziedzīgas kaislības un to sekas.
• "Rugonu karjera" (1871): Pirmais romāns no cikla "Rugonu-Makāru dzimta", kas ievada galveno dzimtu un tā likteņus.
• "Vēders uz Parīzi" (1873): Attēlo Parīzes centrāltirgus un tā ietekmi uz cilvēku dzīvi.
• "Slazdi" (1877): Drūms stāsts par strādnieku klases dzīvi un alkoholismu.
• "Nanā" (1880): Romāns par kurtizāni un sabiedrības morālo degradāciju.
• "Žerminals" (1885): Spēcīgs attēlojums par ogļraču streiku un sociālo cīņu.
• "Zeme" (1887): Kontroversiāls romāns par zemnieku dzīvi un instinktiem.
• "Sabrukums" (1892): Attēlo Francijas sakāvi Francijas-Prūsijas karā un Parīzes komūnu.
• Triloģija "Trīs pilsētas": "Lurda" (1894), "Roma" (1896), "Parīze" (1898) – antiklerikāli romāni.
• Cikls "Četri evaņģēliji" : "Auglība" (1899), "Darbs" (1901), "Patiesība" (1903, nepabeigts), "Taisnība" (palicis kā iecere) – darbi, kas pauž sociālistiskas idejas.
• "Dāmu paradīze" (1883): Romāns par lielveikala uzplaukumu un tā ietekmi uz mazajiem tirgotājiem un sabiedrību.

Emīls Zolā bija un paliek nozīmīga figūra literatūras vēsturē, kura darbi joprojām tiek lasīti un pētīti viņa novatoriskā pieeja, sociālās atbildības un spilgto tēlu dēļ.