Naujenes bibliotēkā radoši noslēdzies vērienīgs projekts

19. martā Naujenes bibliotēkā notika ELFLA projekta “Iedvesmas bibliotēka” noslēguma svētki, kuru laikā tika atklāta Naujenes folkloras kopas “Rūžeņa” virtuālā grāmata.

Naujenes bibliotēkas vadītāja Diāna Čiževska uzsvēra, ka šis projekts ir ļoti nozīmīgs un dod atspērienu turpmākai attīstībai. Projekta iecere radās jau 2019. gadā, pārbūvējot Bērnu un jauniešu centru par bibliotēku. Tolaik projektā terases izveidei naudas nepietika, tāpēc tika iesniegts projekts vairākos fondos, līdz beidzot partnerība “Kaimiņi” iedrošināja sniegt projektu un saņemt ELFLA finansējumu ieceres īstenošanai. Tā 2025. gadā tika īstenots projekts “Iedvesmas bibliotēka”, kurā ieguldīti 48 342 eiro, no kuriem 36 745 eiro bija publiskais finansējums, bet 11 597 eiro pašvaldības līdzfinansējums. Projekta ietvaros Naujenes bibliotēkā tika izveidota transformējamā lasītava “Ikvienam un visiem”, kas ir pielāgojama gan ārtelpās, gan iekštelpās. Tā ir vieta, kur visu vecumu lietotāji var lasīt grāmatas, izmantot Wi-Fi, satikties un piedalīties bibliotēkas aktivitātēs. Izveidota spēļu zona bērniem un jauniešiem, kas piedāvā gan izklaidi, gan izglītojošas aktivitātes – no mīkstajiem Iglu klučiem līdz robotikai un virtuālajai realitātei. Savukārt āra skatuve ir vieta, kur varēs notikt koncerti, teātra uzvedumi, diskusijas un kopienas pasākumi.

“Mūsu mērķis bija sakārtot bibliotēkas teritoriju, uzlabot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, radīt vidi, kas ir iekļaujoša, zaļa un draudzīga. Bet vēl svarīgāk – radīt vietu, kur cilvēki jūtas gaidīti un piederīgi,” saka Diāna Čiževska. Viņa teic paldies Naujenes kopienas cilvēkiem, kuri atbalstīja projekta ideju un nobalsoja par projekta realizāciju, kā rezultātā tika saņemts 90 % projekta finansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un pašvaldībai bija jāiegulda vien 10% līdzfinansējums.

Projekta rezultāts: stikla terase ar papildaprīkojumu – astoņiem soliem, 40 krēsliem un uzbrauktuvi, iegādātas viedās ierīces – interaktīvā grīda, četras virtuālās realitātes brilles un robots, iegādātas 13 lielformāta spēles.

Šis projekts ir daudz vairāk nekā teritorijas sakārtošana vai jaunas konstrukcijas uzstādīšana. Tas ir stāsts par to, kā bibliotēka kļūst par vietu, kur satiekas cilvēki, idejas un radošums. Par vietu, kur varam lasīt, mācīties, spēlēties, radīt un svinēt kopā būšanu. Par vietu, kas ir atvērta ikvienam – bērniem, jauniešiem, ģimenēm, senioriem, draugiem un kaimiņiem. Īpašais bibliotēkas lepnums ir jaunizveidotā stiklotā terase – moderna, funkcionāla un estētiska telpa, kas simbolizē bibliotēkas jauno elpu. Tā ir vieta, kur var notikt gan klusā lasīšana, gan radošās darbnīcas, gan sarunas, gan koncerti. Tā ir vieta, kas mainās līdzi mūsu vajadzībām un idejām.

Svinīgajā pasākumā tika atvērta Ingas Zeiles veidotā folkloras kopas “Rūžeņa” virtuālā grāmata — dzīvs apliecinājums mūsu novada dziesmām, stāstiem un cilvēkiem, kuri prot saglabāt un nodot tālāk to, kas mums visiem ir dārgs. 1996. gadā izveidotā Naujenes folkloras kopa “Rūžeņa” savu aktīvo darbību jau ir pabeigusi, daudzas dziedātājas jau ir aizsaulē, taču viņu atstātais nemateriālās kultūras mantojums ir liels un nozīmīgs, tāpēc Inga Zeile kopā ar Naujenes bibliotēku izveidoja šo virtuālo grāmatu, kas stāsta gan par pašas folkloras kopas vēsturi, gan par tās dziedātājām, gan iekļauj viņu iedziedātās unikālās dziesmas, kas mantotas no paaudzes paaudzē.

Virtuālā grāmata pieejama Naujenes bibliotēkas emuārā sadaļā "Virtuālās grāmatas".

Pasākumu izdaiļoja pagasta amatnieces Inas Vaikules izstāde “Pinumos uzzied rozes”, kurā var aplūkot viņas darinātos klūgu pinumus un krāšņus rakstainus adītus cimdus.

Teksta, foto autors:

Inese Minova

       

      

     

         

            

     

Mākslinieču dvīņumāsu sinerģijas spēks

Naujenes bibliotēkā atklāta tekstilmākslinieces Ilonas Linartes-Ružas izstāde “Es un tekstils” — vizuāls ceļojums cauri dabas klātbūtnei, telpas sajūtām un dvēseles mirkļiem tekstilmākslas valodā. Taču patiesībā izstādē skatāmie darbi ir abu dvīņumāsu un mākslinieču Ilonas Linartes-Ružas un Daces Pudānes kopdarbs. Izstāde ir veltījums telpai, radīšanas brīdim un Sēlijas klusajai harmonijai, kas caur tekstilu kļūst par stāstu — par dzīvi, par sajūtām un sapņiem.

Izstādē apkopoti darbi no dažādām iepriekšējām izstādēm par atšķirīgām tēmām, te var redzēt gan Meža taku un meža ainavas, gan Zvaigznāju un pat pārpildītu autobusu. “Tekstīlijā man visvairāk patīk tas, kā no reālā visu parādīt tekstilā, kas būs galvenais, ko vari izmest pilnīgi ārā, ko saglabāt un kā to parādīt ar audumiem, tas ir interesantākais,” saka Ilona. “Jau vairākas dienas ir šī kolosālā migla un es jau redzu, kādi būs mani nākamie darbi, skices gan māsai vēl neesmu rādījusi, bet būs tas pelēkais un miglas struktūra, kas veidojas tekstilā.”

Retajos atelpas brīžos no ikdienas darba viņas satiekas mammas, mākslinieces Silvas Linartes dzimtajās mājās Vabolē, kur dzīvo Dace, lai savas radošās idejas uzliktu uz audekla. Tie ir mirkļi, kas veltīti tikai viņām abām un radīšanai. Tad top lielformāta tekstildarbi, kuros savijas kompozicionāls miers, pelēko pustoņu dziļums un materiālu daudzslāņainība.

Tieši šeit ir aizsācies abu ceļš uz mākslu, darbojoties ar krāsām un palīdzot mammai veidot plakātus. Mamma abām savulaik bija galvenā skolotāja un kritiķe, ja pateica, ka nav labi, tad arī nebija labi, un darbs bija jāpārtaisa. “Kad mājās audām gobelēnus uz stellēm, pavelku, jautāju mammai, kā izskatās. Viņa saka – zini, šī vieta nav laba. Un tad divu nedēļu darbs jāizārda, staigāju, kamēr piespiedu sevi izārdīt un aust no jauna. Vienmēr jābūt kādam, kuram tu uzticies, mums tā bija mamma. Tagad tā ir māsa. Ja kādreiz kaut ko daru vai strādāju ar studentiem, nofotografēju un jautāju māsai, kā ir,” saka Dace.

Ilona atzīstas, ka sapņojusi kļūt par keramiķi, bet tēvs nav atļāvis, sakot, ka šis darbs sievietēm par smagu un kaitīgs veselībai. Abas māsas ir izmācījušās par tekstilmāksliniecēm Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, pabeigušas arī tekstila nodaļu Latvijas Mākslas akadēmiju, strādā mākslas pedagoģijā – Dace par pedagogu Saules skolā, bet Ilona vada Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolu, abas pasniedz gleznošanu. Gleznošanas pamatu pasniegšanas metodiku savulaik izstrādājusi mamma Silva Linarte, šī metodika joprojām meitām noder darbā.

Gan Ilonai, gan Dacei sirdslieta bija aušana, šo prasmi apguvušas jau bērnībā uz vecmāmiņās stellēm. Diemžēl taču no šīs tehnikas piespieda atteikties dažādi apstākļi – Daces bērna astma un ugunsnelaime, kas nopostīja Ilonas ģimenes māju. Taču vietā abām dzīvē ienāca tekstilmākslas aplikatīvā tehnika, kas ļauj kopā radoši izpausties, arī darbi top ātrāk nekā, piemēram, gobelēni.

Ilona atzīst, ka tekstils ir tehnika, kurā vieglāk strādāt divatā, vismaz izveidot pamata ideju, bet sīkumus jau var pielabot vienatnē. “Tekstilmākslinieks ir plaša profila speciālists, tekstils ir arī interjerā, mēs esam interjeristes, uz auduma gleznojam. Pinumu vari veidot no jebkura materiāla, pat no metāla vai koka, tas arī būs tekstils, jo izmantota tekstila tehnika pinums,” saka Dace. Gadiem ejot, izveidojies dažādu materiālu krājums, ar kura pārcilāšanu un atlasīšanu sākas jauna darba tapšana. Pamatā mākslinieces veido idejas skices, bet vēlāk sākas radošs process, kura gaitā rodas arī dažādi papildinājumi.

Iedvesmu māsas gūst ceļojumos un arī pašu Latvijas dabā, kur dominē pelēkie toņi. Lai arī ir bijuši mēģinājumi likt saviem darbiem pamatā spilgtas krāsas, radošajā procesā tie apaug ar pelēcīgajiem.

Jau nākamā gada februārī māsas izstādīs savus darbus Marka Rotko centrā par tēmu “Robeža”, tāpēc drīzumā atkal sāksies intensīvs kopīgs radošs darbs pie jaunās kolekcijas, jo darbiem jābūt gataviem jau līdz 9. janvārim. “Robežu vari izdomāt, kā vēlies – krāsu robeža, valsts robeža, dzīves robeža. Man patīk, ka ir viens vārds un tālāk seko tava fantāzija,” saka Dace.

Izstādi Naujenes bibliotēkā varēs aplūkot līdz janvāra beigām.

Teksts, foto: Inese Minova

https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/maksliniecu-dvinumasu-sinergijas-speks/ 

Darbs, kas nekad neapnīk

Diāna Čiževska jau 32 gadus vada Naujenes bibliotēku. Šajos gados ir piedzīvotas daudzas pārmaiņas darbā, šogad viņas vadītā iestāde svin 70 gadu jubileju, bet Diānai pasniegts Kultūras ministrijas Atzinības raksts par pašaizliedzīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu Naujenes bibliotēkas izaugsmē un Latvijas bibliotēku nozares stiprināšanā. Par to Diānai ir liels gandarījums - tātad darbs nav bijis veltīgs un ir novērtēts.

Sapņi ar laiku piepildās

Būt par bibliotekāru Diāna sapņoja, vēl maza meitene būdama, taču dzīve ieviesa savas korekcijas. Diānas dzimtā pilsēta ir Krāslava, kur viņa uzsāka skolas gaitas un kur uzkalnā atradusies viņas vectēva būvētā māja. Taču vēlāk ģimene pārcēlās uz dzīvi Skaistā, kur Diāna ar brāli mācījās Skaistas astoņgadīgajā skolā. Tieši tolaik viņa iemīlējās grāmatās un mazajā Skaistas bibliotēkā, kur pavadīja katru brīvo brīdi. “Bibliotēkā bija vecā malkas krāsns, vienmēr silti, bibliotekāre bija ļoti jauka. Izlasīju visas bērnu grāmatas un man ļāva ņemt pieaugušo literatūru. Visu brīvo laiku pavadīja bibliotēkā,” atceras Diāna. Tolaik jau bija izlēmusi, ka kļūs par bibliotekāri, taču mamma viņu nepalaida uz vidusskolu un nosūtīja uz Jaunaglonas tehnikumu iegūt profesiju, lai var ātrāk uzsākt darba gaitas un pelnīt naudu. Toreiz sapnis par bibliotēku palika tikai sapnis, bet tehnikumā Diāna ieguva pavāra 4. kategorijas diplomu. Pavāres darba pieredze gan nebija pārāk ilga. Prakses laikā Diāna paguva pastrādāt atpūtas bāzē Sauleskalnā un Kraujas ēdnīcā, pēc tam neilgi bija pavāres palīgs Kraujas bērnudārzā. Pavāre ilgu laiku nebija bijusi atvaļinājumā un jau Diānas pirmajā darba dienā devās atpūsties. Diānai nebija pieredzes darbā ar bērnudārza ēdienkarti. Darbs sācies jau četros no rīta, zvanījusi pavārei un jautājusi, kas jādara.

Pēc neilga laika šī likme tika likvidēta, Diāna palika bez darba. Tobrīd viņa jau bija izveidojusi ģimeni un iesakņojusies Kraujā. Kādu laiku dabūja pastrādāt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, palīdzēja aizpildīt iedzīvotājiem veidlapas, lai tiktu pie personas koda. Drīz vien Diānas bērnības sapnis tomēr kļuva par īstenību. Kraujas bibliotēkas vadītāja plānoja manīt darbu un Diānai piedāvāja nākt vietā.

Domas jāsūta Visumam

Kraujas bibliotēka deviņdesmitajos gados atradās pārvietojamās mehanizētās kolonnas Nr. 9 vecā kantora nelielā telpā, kur visam vietas nav pieticis, tikai galds un grāmatu plaukti. Remonts telpā nebija bijis jau sen, viss kritis uz galvas. Diāna uzreiz ķērusies pie telpu remonta, tad sāka kalt plānus par lasītavu, un pēc diviem gadiem dabūja gatavu. Reorganizācijas rezultātā Kraujā tika slēgts kultūras nams, bet Lociku un Vecstropu bibliotēkas kļuva par Kraujas bibliotēkas filiālēm. 1999. gadā Diāna uzrakstīja projektu par info centra izveidi un ieguva pirmo datoru. Pēc pāris gadiem pieredzes apmaiņas braucienā uz Holandi Diāna tur ieraudzījusi elektronisko katalogu. “Kā man iepatikās! Pie sevis nodomāja, ka es arī tādu gribu. Uzzināju par bibliotēku programmu “Alise”, uzrakstīju projektu un iekļāvu šo “Alises” programmu ar internetu un datoru. Ņina Prusakova sāka Alises programmā vadīt grāmatu krājumu. Tad parādījās bērnu nodaļa, bibliogrāfija, atvērām grāmatu punktu Židinā, pati ar savu transportu braucu, vedu grāmatas. Toreiz tur bija veikals, kurp cilvēki gāja pēc pirkumiem un pie viena ņēma grāmatas. Bet tad veikals tika slēgts, vietas vairs nebija. Pašlaik Naujenes bibliotēka ir centrs ar trim pakalpojumu sniegšanas vietām Vecstropos, Naujenē un Locikos,” stāsta Diāna.

Vecajā kantorī ar laiku kļuva par šauru, turklāt telpas bija sliktā stāvoklī, pastāvīgs mitrums. Šobrīd bibliotēka atrodas modernās telpās, taču ceļš uz to nav bijis viegls. Sākotnēji apsvēruši domu veidot bibliotēku bijušā Lauku atbalsta centra ēkā, vēlāk parādījās ideja būvēt jaunu blakus bērnunamam, taču tam nebija naudas. Tad uzradās iecere bijušo kluba ēku pārbūvēt par bibliotēku. Diāna atzīst, ka domas vajag sūtīt Visumam, tad tās piepildās. “Mums bibliotēkā bija konkurss “Uzraksti eņģeļa pasaku”, sēdos un rakstīju par Naujenes eņģeli, lūdzu viņam atrast labas gribas cilvēkus, kas palīdzētu bibliotēkai tikt pie jaunas ēkas. Redz, pagāja pieci gadi un mēs jau bijām jaunās, modernās telpās.”

Nupat bibliotēkā atklāta arī jauna stikla terase, kur var organizēt dažādus pasākumus. Arī terases projekts negājis viegli. Sākumā naudas pietika tikai grīdai. Diāna rakstīja atkal projektus, piedzīvoja atteikumu, līdz beidzot Lauku atbalsta dienests projektu apstiprināja. “Pirms tam katru rītu, ejot uz darbu, šajā stūrī vizualizēju, kā tā terase varētu izskatīties. Tad nāca atklāsme, ka tai jābūt stiklotai terasei. Ideja nebija lēta, bet projekts to ļāva īstenot. Pie terases klāt nāca interaktīvā grīda, virtuālās brilles, lielformāta spēles, soli āra pasākumiem. Projekts sanāca dārgs, 48 000 eiro, tāpēc esmu priecīga, ka izdevās ar ES atbalstu to dabūt gatavu. Tagad atliek tikai organizēt pasākumus terasē. Tā ir jauna kultūrvieta, reti kur ir tāda.”

Turpmāk ir plāns terasē rīkot tikšanās, dažādus izklaides pasākumus un pasākumus bērniem.

Neko nedarīt nav interesanti

Šajos 32 darba gados Diāna sapratusi, ka viss ir iespējams, vajag tikai ļoti gribēt un censties. 2005. gadā viņa pabeidza Daugavpils Universitāti ar vēstures bakalaura diplomu. Vēstures zināšanas ļoti noder darbā. “Bibliotekāra darbs ir daudzveidīgs, jāpārzina daudzas lietas. Augstskola ļāva paplašināt redzesloku. No malas laikam šķiet, ka bibliotēka tikai izsniedz grāmatas, bet patiesībā tas ir liels darbs – grāmatas vajag pieņemt, izsniegt, sakārtot, apkalpot lasītāju, daudz nianšu, ko apmeklētājs nezina, domā, ka bibliotekāre visu dienu sēž un lasa grāmatas. Citreiz gadās, ka nav laika galvu pacelt, jāsakārto daudz lietu, lai bibliotēka strādātu, tas aizņem daudz laika. Ja gribas ko īpašu, uzrakstīt projektu, rīkot pasākumus, piedāvāt kaut ko interesantu, jāpiestrādā vēl vairāk,” saka Diāna.

Pirms dažiem gadiem viņa izmantoja Nacionālās bibliotēkas piedāvāto iespēju nokārtot eksāmenu un iegūt bibliotekāra profesiju. To var iegūt, ja bibliotēkā strādā vairāk kā 5 gadus un apmeklē dažādus kursus. Diāna ieguva bibliotekāra 4. kategoriju, kas ļauj strādāt par bibliotēkas vadītāju pagastā. Eksāmenā bijis ļoti daudz jautājumu, kurus iepriekš neviens nezina, taču viņa nokārtoja eksāmenu uz teicami, jo darba gados pati apguvusi visas nepieciešamās zināšanas.

Tikko Diāna pabeidz vienu ieceri, ķeras pie nākamās. “Ja neko nedarīt un neattīstīties, nav interesanti. Es pati daudz ko esmu iemācījusies. Sāku rakstīt dzeju, jo vajadzēja pasākumiem dzejas rindas, ko nevarēju citur atrast.” Diānas dzeja publicēta Daugavpils Dzejas dienu krājumos, taču pati sevi sauc par sīku amatieri dzejas pasaulē. Viņa teic, ka iedvesma atnāk nejauši, ceļā uz mājām vai pat naktī, tāpēc pie gultas vienmēr pa rokai piezīmju bloknotiņš.

Darbā Diānai patīk ieviest dažādas radošas lietas, bibliotēkā notiek daudzveidīgas meistarklases, dažas viņa vada pati, piemēram, veido no ģipša figūriņas un māca tās apgleznot. Tā top gan krāšņi akmentiņi, gan dzīvnieku figūriņas. “Bibliotēka ir vieta grāmatas gudrību izmantošanai radošās meistarklasēs. Te ir jāpiedāvā cilvēkiem jaunas prasmes, informāciju, kur tās var iegūt, un vietu, kur tās izmantot. Bibliotēka nav tikai grāmatu plaukts, tās piedāvājums kļūst arvien plašāks. Pavasarī te arī sēklas var apmainīt.”

Protams, ir brīži, kad arī pati ļaujas grāmatu lasīšanai. Lielākoties tā ir specifiska darba literatūra, bet atelpai izvēlas lasāmvielu no fantāzijas pasaules.

Šogad pirmo reizi kopš skolas laikiem paņēmusi rokās tamboradatu un uzreiz ķērusies pie nopietna darba – notamborēja krāšņu mēteli īru mežģīņu tehnikā no vairākiem tūkstošiem mazu fragmentiņu. “Tamborējumam gatavojos morāli un fiziski mēnešus trīs, vajadzēja atrast īsto dziju, saprast, kā tamborēt un dabūt visu kopā.” Diāna atzīst, ka esot ļoti pacietīga un spēj darīt lietas, kas citiem ātri apnīk. Viņa uzskata, ka jāizmanto iespēja iemācīties kaut ko jaunu. Pašlaik padomā esot iemācīties izgatavot zefīra ziedus.

Darbā viņa jūtas savā vietā un uz darbu allaž iet ar prieku. “Galvenais, ka man pagaidām tas viss neapnīk. It īpaši priecē tas, ka izdodas iecerētais, redzu to arī savos darbiniekos. Tie ir cilvēki, kas prot priecāties līdzi par katru sīkumu – jaunām grāmatām, kādu puķu vāzi, plauktu. Ja notiek pasākumi un atnāk vairāk cilvēku, esmu ļoti priecīga. Tātad mans darbs kādam vajadzīgs. Kad bērni atnāk un apskauj bērnu nodaļas bibliotekāri, ir prieks un gandarījums. Ar saviem darbiniekiem būt uz viena viļņa, virzīties uz priekšu, būt vienotiem ir ļoti svarīgi, bet ne vienmēr viegli.”

Teksts, foto: Inese Minova

Krājuma “Dzejas dienas 2025” atvēršanas svētki Daugavpilī

No 9. līdz 15. septembrim Daugavpilī un Augšdaugavas novadā sākās tradicionālo „Dzejas dienu” norise, kas šogad aizritēs dižā latviešu dzejnieka Raiņa 160.dzimšanas dienas zīmē.

Otrdien, 9.septembrī, plkst. 16.00 Dzejas dienu pasākumus ievadīja ikgadējā dzejas krājuma “Dzejas dienas 2025” atvēršanas svētki. Pasākums norisinājās Vienības nama Mediju zālē, Rīgas ielā 22a. Savukārt Vienības nama Mazajā zālē no plkst. 17.30 darbojās Brīvais mikrofons, kur dzejniekiem būs iespēja lasīt savu dzeju. 

Arī Naujenes bibliotēkas vadītāja Diāna Čiževska ir viena no šī gada krājuma autoriem ar savu dzejoli "Veltījums Dinaburgai". Šogad aprit 35 gadi kopš pirmā krājuma izdošanas. Zīmīgs šis gads ir arī Daugavpilij, kas šogad svin 750 gadu jubileju, tāpēc caurviju tēma šī gada krājumam ir Daugavpils. 

Dzejas krājumā ir apkopoti 42 Daugavpils un Augšdaugavas novada dzejnieku darbi. Oriģināldzeja ir latviešu, latgaliešu, poļu, krievu un baltkrievu valodās. Arī šogad izdevums vizuāli ir atpazīstams pēc Daugavpils mākslinieka Romualda Gibovska grafiskā noformējuma.

Teksts un foto: Latgales Centrālā bibliotēka, Daugavpils valstspilsētas pašvaldība, Naujenes bibliotēka.

https://www.lcb.lv/jaunumi/daugavpili-plasi-svines-dzejas-dienas-2025/

https://www.lcb.lv/jaunumi/daugavpili-notiks-jubilejas-krajuma-dzejas-dienas-2025-atversanas-svetki/

https://www.facebook.com/daugavpilsdome

Naujenes bibliotēkai - 70! Diāna Čiževska

Turpinām digitālo izstāžu ciklu, kas ir veltīs mūsu Naujenes bibliotēkas 70.gadadienai! Aicinām ikvienu ieskatīties šī iespaidīgā ceļojuma atmiņās un stāstos. 

Mūsdienu tehnoloģijas un digitālas izstādes ir brīnišķīgs veids, kā saglabāt un dalīties ar bibliotēkas bagāto vēsturi, atdzīvināt pagātni un vienot kopienu!

1993.gadā bibliotēkas vadītājas amatā stājās Diāna Čiževska, nesot jaunu enerģiju un redzējumu bibliotēkas attīstībā. Viņas vadībā bibliotēka turpināja būt par svarīgu kultūras un izglītības centru, pielāgojoties laikmeta prasībām un cilvēku vajadzībām. Bija ieviesti dažādi uzlabojumi — papildināta grāmatu kolekcija, modernizēti pakalpojumi, nodrošinātas jaunas telpas, izveidotas bibliotēkas filiāles, rīkotas kopienas iesaistes aktivitātes, kas vēl vairāk nostiprināja bibliotēkas nozīmi vietējā sabiedrībā.

👉 SKATĪTIES IZSTĀDI. d.2  👈

Radošā darbnīca "Latvju zīmē"

14. novembrī visiem interesentiem bija piedāvāts iesaistīties radošajā darbnīcā "Latvju zīmē", kas veltīta Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienai! 

Darbnīcu vadīja Naujenes bibliotēkas vadītāja Diāna Čiževska, kas palīdzēja izveidot īpašu patriotisku piespraudi vai dekoru, izmantojot latviešu rakstu zīmes un simbolus. Darbnīcā bija pieejami dažādi materiāli, instrumenti un krāsas. Katrs dalībnieks ne tikai radīja skaistu lietu un aiznesa mājās unikālu roku darbu, bet arī padziļināja savas zināšanas par latviešu kultūru un tradīcijām. 

Naujenes bibliotēkā ir pieejama specializēta literatūra par šo tēmu un digitālā izstāde ”Latviešu rakstu zīmes” no digitālo izstāžu cikla “Ieskatoties Naujenes bibliotēkas nozaru literatūras krājumā”. Apskati izstādi šeit.